“Arbor Medical Korporācija” ar mākslīgā intelekta palīdzību rada jaunu programmatūru medicīnas iestādēm
SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.
“Mākslīgais
intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas
programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas
apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad
šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere. “Svarīgi, ka datu
izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu
aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem
precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”
Mākslīgais
intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā
“Arbor Medical
Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas
programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas
radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS
nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem
pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas
iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības
un analīzes risinājumus.
Jaunas
programmatūras iespējas ir arī endoskopiskajos izmeklējumos attiecībā uz attēlu
apstrādi un tālāku izmantošanu, pārsūtot tos tālāk uz glabāšanas serveri.
Trešais virziens ir sterilizācijas iekārtu un instrumentu izsekojamība. “Tā kā
ar šīm darbībām saistīti pacientu privātie dati, Nacionālā Veselības dienesta
uzdevums ir uzglabāt un izsniegt šos datus ar e-veselības starpniecību, un
pacientiem šos datus būtu jāsaņem bez maksas,” skaidro D. Ratfeldere.
Runājot par IT
risinājumu eksportu, D. Ratfeldere min iespējas trešajās valstīs, jo Eiropas
Savienībā pārsvarā ir vai nu savi izstrādātāji, vai sadarbība ar lielajām
korporācijām. “Mūsu radīto programmatūru ir vienkārši adaptēt svešvalodās un
pielāgot dažādām vajadzībām, tomēr ir šis process ir ļoti laikietilpīgs.”
Mākslīgais
intelekts uzlabo arī sonogrāfijas attēlu apstrādes un interpretācijas iespējas.
“Atbilstoši izmantotas iekārtas un rīki sniedz ļoti daudz būtiskas
informācijas, un Latvijas mediķi ļoti veiksmīgi aug profesionālā ziņā. Gribētu
uzsvērt: reizēm dzirdam runas, ka speciālisti aizplūst uz ārzemēm, bet arī
Latvijā ir ļoti augsti kvalificēti speciālisti. Mums ir daudz labu dakteru!”
Ražotāji
attīsta “zaļākas” medicīnas iekārtas
Jaunākajās
medicīnas iekārtās tiek ieviestas videi draudzīgākas tehnoloģijas uz zaļie
sertifikāti, piemēram, “Philips HealthCare” magnētiskās rezonanses aparātā ir
ieviesta bezhēlija tehnoloģija, kas izmanto tikai 7 litrus magnētu dzesējošā
hēlija salīdzinot ar 1500 litriem iepriekšējās paaudzes iekārtām, kā arī ļauj
iztikt bez hēlija avārijas noplūdes risinājumiem, jo avārijas noplūdes vairs nav
iespējamas pat teorijā.
Tāpat daudzās
iekārtās tiek izmantoti MI risinājumi, piemēram, Philips magnētiskās rezonanses
iekārtas ir aprīkotas ar MI risinājumiem visos diagnostiskās attēlveidošanas
posmos: automātiskā pacientu pozicionēšana, izmeklējumu plānošana, datu
iegūšana, rekonstrukciju veikšana un attēlu pēcapstrāde, kas ļauj veikt
izmeklējumus būtiski ātrāk, precīzāk un ar mazāku carbon footprint.
Lai varētu medicīnas
darbinieki apgūtu jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, “Arbor Medical
Korporācija” piedāvā bezmaksas tiešsaistes konsultācijas par attēlu
interpretāciju, pieredzes apmaiņai un sarežģītu gadījumu izskatīšanai.
“Aizvadītajā gadā
mums bija 68 šādi semināri ar “Zoom” palīdzību, un šajās konsultācijās
speciālisti dalās pieredzē, piemēram, interpretējot iekārtu uzņemtos attēlus.
Arī pēc Covid-19 vīrusa pārslimošanas daudziem pacientiem konstatētas jauna
veida neiroloģiskas vai kardioloģiskas patoloģijas, kā arī ar vēža diagnostiku
saistīti jautājumi. Šīs sekas šobrīd vēl tikai tiek padziļināti pētītas, un
mediķu savstarpējā saziņa šajā procesā palīdz,” uzsver D. Ratfeldere. “Šādā
sadarbībā iegūst visas iesaistītās pusēs, mediķi savstarpēji iepazīstas un
dalās pieredzē.”
Latvijā
attīstās nukleārā medicīna
Runājot par
tuvākās nākotnes tendencēm, D. Ratfeldere min nuklerāo medicīnu. “Viena no
šobrīd modernākajām iekārtām būs ARS Kodolmedicīnas klīnikā, kur notiek
vērienīgas investīcas gan iekārtās, gan speciālistos. ARS ir arī “Arbor Medical
Korporācijas” viens no lielākiem privātais sadarbības partneris.”
Jaunajā klīnikā
pacientiem ambulatori tiek nodrošināti datortomogrāfijas izmeklējumi ar šobrīd
jaunākās paaudzes 64 slāņu “Philips” datortomogrāfijas iekārtu un magnētiskās
rezonanzes izmeklējumi ar “Philips” MR 5300 1.5T MR iekārtu, kas ražota
2022.gadā. Jau gadu tiek sniegti arī valsts apmaksātie magnētiskās rezonanses
neiroradioloģijas, kaulu un locītavu, vēdera dobuma un iegurņa, kakla un galvas
asinsvadu, kakla mīksto audu izmeklējumi.
Datu apritei
jākļūst visaptverošai
Lai nākotnē
optimāli izmantotu visu medicīnas iestāžu iegūtos datus un varētu tos lietot
pacientam labākajā veidā, D. Rātfelderes ieskatā jāturpina attīstīt arī valsts
pārvaldīto E-veselības sistēmu. “Gan valsts, gan privātās medicīnas iestādes
ievāc ļoti plašu informāciju par katru pacientu, un tai būtu jābūt pieejamai
caur valsts pārvaldītu struktūru, lai nodrošinātu visas privātuma prasības.
Daļēji tas jau notiek, bet uzlabojumi jāturpina un valsts institūcijām
vajadzētu vairāk iesaistīties tieši attēlu apritē. Te ir runa arī par pacientu
reģistriem, kuriem būtu jābūt savstarpēji savietojamiem.
Labā ziņa ir tā,
ka šobrīd Veselības ministrija nepiešķir prioritāti kādai vienai nozarei, bet
veselības aprūpei kopumā, kas ļauj cerēt uz pozitīvu attīstību arī datu aprites
jomā. Labs piemērs ir Latvijas visu trīs universitāšu slimnīcu (Rīgas Austrumu klīniskā universitātes
slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskās
universitātes slimnīca) ieviestais risinājums SECTRA PACS arhīvs, kur dati par katru pacientu iegūstami
vienkopus – vizuālās diagnostikas izmeklējumi un to apraksti, operācijas attēli
un video faili, patoloģiju paraugi un citi izmeklējuma dati. Šis risinājums dod
iespēju slimnīcām savstarpēji apmainīties ar iegūto informāciju, neveicot
atkārtotus izmeklējumus. Ārsts speciālists var tiem iegūt piekļuvi, lai
analizētu pacienta informāciju kopumā, ievērojot datu aizsardzības principus.”
Comments
Post a Comment